Boiotija

Boiotija (sengrieķu: Βοιωτία) jeb Beotija bija vēsturisks apgabals Centrālajā Grieķijā, kas robežojās ar Atiku dienvidaustrumos un austrumos, ar Megarīdu dienvidos, ar Fokidu rietumos un ar Opuntiešu Lokridu ziemeļos. Dienvidrietumos to apskalo Korintas līcis (pārsvarā Alkionīdas līcis), bet ziemeļaustrumos Eiboiks, kura Eiripas šaurums nodala Boiotiju no Eibojas. Caurmērā Bioitijas vēsturiskais apgabals aizņem to pašu teritoriju, ko mūsdienu Boiotijas nome.

Boiotija bija nozīmīgs politisks centrs jau Mikēnu periodā, kad tās galvenās pilsētas bija Tēbas un Orhomena. Bez tām, nozīmīgas pilsētas klasiskajā periodā bija Koronija, Levādija un Tanagra, un apvienojoties kopā ar citām Boiotijas pilsētām tika izveidota Bioitijas kopiena (Κοινό των Βοιωτών).